Jau iepriekš bija skaidrs, ka ar Lietuvas dzelzs laikmeta pilskalnu 3D modeļu tik ātri neveiksies kā ar Latvijas un Igaunijas teritorijā esošajiem, taču politiskā situācija Eiropā to visu vēl vairāk apgrūtinājusi.
Izlasot kādu ierakstu soc. tīklos, nolēmu iesaistīties, lai izgaismotu nepamatotu informāciju, kas reizēm pamanāma informatīvajos stendos.
Eiropas dzelzs laikmeta pilskalnu datu krātuves veidošanas ietvaros uzsākta Lietuvas pilskalnu digitāla pārmērīšana.
Eiropas teritorijas pilskalnu datu bāzes veidošanas ietvaros paveikta Igaunijas dzelzs laikmeta pilskalnu digitāla pārmērīšana.
Pilskalnu 3D modeļu mērīšanas maratona ietvaros pabeigta Latvijas pilskalnu digitāla pārmērīšana Sēlijas novadā.
Pabeigta Latvijas pilskalnu digitāla pārmērīšana Kurzemes un Latgales novados
Veidojot informatīvo bāzi Eiropas pilskalnu kataloga izveidei nākotnē, pabeigts darbs pie Varmijas-Mazurijas (Polija) teritorijā esošo pilskalnu 3D modeļu izveides.
Uzsākts darbs pie senās Prūsijas teritorijas pilskalnu 3D modeļu izveides.
Kāds gan sakars atvērto datu projektam “Latvijas pilskalni” ar seno Prūsiju? 🙂 No vienas puses – ir interesanti papētīt, kādi tad izskatījušies prūšu pilskalni. Prūši, kā zināms, taču arī bija viena no baltu tautām. Šis gan nav galvenais iemesls, lai ķertos pie šāda darba. Galvenais iemesls ir pamata veidošana iespējamam Eiropas pilskalnu katalogam.
Lēnām top senās Prūsijas pilskalnu karte. Pilskalniem, kas Polijas teritorijā, būs arī 3D modeļi. Ar Krievijas LiDAR datiem pagaidām viss dziļā miglā tīts.
Neliels video, kurā pastāstīts, kā, izmantojot LIDAR jēldatus (raw data) no LĢIA vietnes, izveidot pilskalna modeli, izmantojot lietotni planlaufTerrain.