Tādas nelielas pārdomas no rīta par zinātni, cilvēka vēlmi pētīt un nedaudz to, kas tā īsti pētniecībai vēl nepadodas – pārpasaulīgo…

Netālu no Valmieras – pie Zilākalna ciemata ir Zilaiskalns, tā vai citādi tiek uzskatīts par senu svētvietu. Protams, te mēs saskaramies ar to, ko sauc par ticību kaut kam utt. Ne par to stāsts. Pašlaik Zilākalnā notiek arheoloģiskā izpēte. Atraktas senas kapa vietas. Cilvēki pētīs skeletus. Izdarīs secinājumus. Kādā no TV sižetiem dzirdēju, ka pārapbedīšot citā vietā. Un te mēs nonākam pie jautājuma, kas šajā konkrētajā situācijā ir samērā interesants Grāmatā “Valmieras novada teikas” var atrast interesantus nostāstus. Vai pārapbedot, piemēram, kapos (iespējams, ar mācītāja piedalīšanos), mēs kā pēcteči rīkosimies korekti? 😉

Nedaudz par Zilokalnu: https://www.senvietas.lv/zilaiskalns-ar-upurakmeni/

Fotogalerija: https://www.senvietas.lv/galleries/gatis-kalnins-zilaiskalns/

Saite uz rakstu: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/26.10.2022-arheologi-zilakalna-atsegusi-sesu-cilveku-apbedijumus.id275647