Vakar, izlasot kādu ierakstu sociālajos tīklos, nolēmu nedaudz iesaistīties, lai kārtējo reizi izgaismotu nepamatotu informāciju, kas reizēm pamanāma informatīvajos stendos dažādos Latvijas objektos.

Izbrīnu raisa tas, ka konkrētajā gadījumā informatīvais stends ir oficiāls (lasi – profesionāli izveidots nevis izdrukāts uz lapiņas un ievietots caurspīdīgā “kabatiņā”), ņemot vērā to, ka attiecīgajā novadā ir daudz publiski pieejamu vēsturiski nozīmīgu objektu, uz kuriem nav pat ceļu norāžu (nemaz nerunājot par zīmēm, ka tie ir kultūras mantojuma sarakstā utt.). Tūristu piesaiste ir nozīmīga lieta naudas piesaistei attiecīgajā novadā, bet es tomēr gribētu aicināt šādu stendu izveides laikā vispirms sazināties ar iestādēm, kurās strādā zinoši cilvēki – Kultūras akadēmiju, Latvijas Universitāti utt., it īpaši gadījumos, ja ir vēlme izcelt vietu, par ko nav nekādas informācijas 🙂

Šoreiz – par “Zināšanu aci” pie Āža kalna Tukuma apkaimē.

🙂 kā daudzos gadījumos, pieļauju, ka veidotāji vēlējās nest tālāk ideju, ka pie mums ir daudz skaistāk nekā citur (tā es to uztvēru), bet nebūtu slikti tad ielikt kaut kādus salīdzinošos datus, lai nenonāktu neērtā situācijā (lai neteiktu – muļķīgā 😉 ).

Un tātad – pie Āža kalna ir divas bedres, kas salīdzinātas ar Kaali krāteri Igaunijā. Gadu gaitā jau esmu manījis atsevišķu entuziastu (kurus nezin kāpēc dēvē par zintniekiem un tml.) vēlmi pārspīlēt dažādas lietas. Pirms kāda laika tīri aiz sportiskas intereses biju uztaisījis Kaali krātera 3D modeli, izmantojot brīvpieejas Lidar datus, tāpēc jau uzreiz šis teksts izraisīja smaidu.

Nedaudz tehniskas informācijas.

Pētot modeļa šķērsgriezumu, redzams, ka krātera vidējais platums ar valni (kas nav redzams pie bedrēm) ir 133 metri, dziļums līdz ūdens virsmai 12 metri.

Tagad papētīsim Āžu kalna bedres 😉

“Zināšanu acs”. Platums 80 metri, dziļums 10 metri. Vaļņa, kas liecinātu par triecienu – nav.

Otra bedre. Platums 33 metri, dziļums 2 metri. Vaļņa nav.

Un tagad vēlreiz pārlasīsim stendā redzamo tekstu 🙂 Jautri.

Nobeigumā vēlreiz tomēr aicinātu pašvaldības un zemes īpašniekus vairāk rūpēties par to teritorijās esošajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem, izvietot pie tiem kvalitatīvus informatīvos stendus, kuru satura veidošanā piedalījušies zinoši cilvēki nevis reproducēt urbānās leģendas. Jā, arī tā ir interesanta lieta, bet – ar attiecīgu norādi, pie tam norādod, kas tieši alternatīvajā versijā ir apšaubāms.

Latvijā tiešām ir daudz interesanta, ko apskatīt un daļu no šīm vietām var atrast arī senvietu kartē.